Welcome to Almaty! Sorry for the -20!

Pēdējo ierakstu nobeidzām ar ierašanos KIMEP (Kazakhstan Institute of Management, Economics and Strategic Research) kopmītnēs, kas turpmākos 5 mēnešus taps par mūsu jauno mājvietu.

Un šeit jau uzreiz ir makten daudz ko stāstīt. Tad nu ar prieku un gandarījumu pavēstam, ka dzīvojam KOPMĪTNĒS, nevis megaluxextra apartamentos, kas mums ir ViA. Nē, nu princips jau ir tas pats, kas pie mums: dzīvoklītis ar savu sanmezglu (tiesa, tualete ir vienā gaitenīša pusē, bet duša – otrā), divas istabiņas, kurās katrā dzīvo pa 2 cilvēkiem. Tāpat ir 2 gultas, paliels skapis katrā istabā un pa 2 galdi. Nuja, un ir arī ledusskapis katrā dzīvoklītī. Savukārt virtuve, tāpat kā pie mums, ir uz visu stāvu. Izklausās teicami, ne?! Beeeeet (atkal ir maģiskais „bet”, kas nekad neliecina par neko labu)... par „bet” mēs uzzinājām ienākot Didža istabā (arī Vikas istabā... nu, vispār visās, var izbaudīt to „bet”). Iztraucējot hongongieti Odinu (Didža istabas biedra vārda saīsinātā versija, jo Chuan-Han vai kā nu tur ir pagrūti viņu saukt) no miega 7os no rīta, konstatējām, ka mūsu dienvidu draugs ir satinies vismaz 6 segās. Olalalalā, izrādās, ka logs vairāk ir kā dekorācija nekā reāls priekšmets, kas aiztur vēju! Ja M. Mičela savu „Vējiem līdzi” būtu rakstījusi pie mums, viņas Skārleta nēsātu roņādas kažoku un dzīvotu iglā, jo te bija tieši tik auksti! Un, pēc labākajām „zakon podlosti” tradīcijām, ārā, protams, ir netipiski auksts priekš Almati (tā mums mēģina iegalvot, bet te ap -20 turās jau trešo dienu...).

Nevēloties piedzīvot jaunā istabas biedra priekšlaicīgu nāvi no aukstuma, atņemot segu, Didzis nolēma pirmo nakti pārlaist Vikas aukstumskapī (protams, katrs savā gultā, lai nerastos lieki jautājumi visiem, kuru domāšana ir viegli samaitāta...Vikas istabas biedrene vēl nebija ieradusies). Ziniet, aiziet gulēt varbūt arī nav tik traki, bet pamēģiniet no rīta izlīst no gultas – NĀVE! Mēs ne pa kam nevarējām jelkādu ķermeņa daļu atkailināt (t.i., izbāzt no segapakšas...piebilde atkal tiem pašiem, par kuriem iepriekš rakstījām) vismaz stundu. Nopietni – aukstums nevis mazlietiņ pa kādu mazu spraudziņu spraucas iekšā, bet braši iemaršē caur visu loga aili.

Šobrīd problēma gan pakāpeniski tiek atrisināta, jo pirmajā vakarā, tradicionālo izklaižu vietā, bakstījām vati no veca matrača spraugās, kas vismaz nedaudz aiztur -20 grādu iekļūšanu istabā (turklāt Vikas istabas biedrene – Romana no Austrijas ir nopirkusi sildītāju, bet par Didža istabas apsildi rūpējas kaimiņistabas čalis, kura vārdu mēs „veiksmīgi” esam aizmirsuši, ar savu sildītāju + vakara kopāsanākšanas notiek Didža istabā, kur ir vissiltāk).

Ko tad līdz šim mēs šeit esam sadarījuši (tā kā logi aizpičkāti, nācās meklēt jaunas izklaides :D)?

Protams, esam sapazinušies ar visiem apmaiņas studentiem (ap šo laiku jau esam ielauzījušies to vārdos). Kompānija ir visai raiba (viena kazahu dāma lieto apzīmējumu „soļanka”): jau iepriekš pieminēti tika honkongietis Odins un austriete Romana, tāpat šeit atmigrējuši 3 korejieši (Gogs, Mūns un WiFi >>> saīsinātās versijas, protams), 3 singapūrieši (Sunny jeb MacCoffee, Marcus un puisis, kura vārdam nevar izdomāt saīsinājumu, bet oriģināla izrunāšana nav mūsu spēkos), amerikānis Brendans un, protams, mūsu neglābjamie alkoholiķi, kuri brutāli nodzer dvēseli – holandieši Ēriki (saukti arī par Palmu un Kurpi).

Par pirmajām dienas izklaidēm parūpējās KIMEP, visus sasēdinot autobusā un kolektīvi aizvedot uz AIDS centru (FUN, FUN, FUN!), kur no mums par nieka 13 dolāriem ar šļirci izsūca asinis analīzēm (pirmo reizi redzējām tādu tehniku paraudziņu iegūšanai). Ar prieku un lepnumu paziņojam, ka HIV/AIDS mums nav! J Lieki piebilst, ka šī izklaide mums prasīja nieka 2 stundas. Tad, protams, neizpalika paniska skriešana, meklējot fotocentru, kur iegūt bildes, lai mūs nedeportētu (viņiem šeit visur patīk lipināt bildes – rīt atkal iesim bildēties).

Pa šo laiku mums noorganizēta arī ekspres-ekskursija pa kampusu un pilsētu + kolektīvās pusdienas (nahaļavu labi pieēdāmies). Socializēšanās pasākumi divos bāros arī neizpalika (ar reti negaršīgu alu). Vienvārdsakot, pamazām iejūtamies...

Vakar kopā ar singapūriešiem pabijām slavenajā Medeo slidotavā, kas ir pasaulē visaugstākā brīvdabas slidotava. Īsumā: laiks tur bija pasakains (zilas debesis, saulīte spīd, silti...), ainava teicama, singapūrieši uz ledus (divas nesavienojamas lietas, bet Vika solidarizējās ar šamiem) un vienkārši lieliski pavadīts laiks (zinām noteikti, ka vēl tur aizbrauksim pa kalniem pašļūkāt).

Un, jā, vakardienas GRAND EVENT – Dašas party in Latvian style (kur Latvian style radījām vien mēs kā uzaicinātie viesi un upeņu balzāms). Neizplūstot garos aprakstos, vien konstatējām, ka tā nebūt nebija labākā ballīte, kādā ir būts, bet vismaz iepazināmies vēl ar pāris vietējiem + piedzīvojām visneloģiskāko un intensīvāko dzeršanu, kuru, lieki piebilst, vietējie gan īsti nespēja turēt.

Šodien mums tāda relax diena, bet rīt jau sāksies studijas. Tad jau kaut kad atkal ziņosim kā mums te iet, ko darām un kāda situācija Kazahstānā. Pagaidām – uz sazināšanos!

V&D